kā mēs definējam `dzīvu``?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju, ka mēs neko nedefinētu kā dzīvu, ja mēs paši nebūtu dzīvi. Apziņa un just spēja ir kaut kas, ko zinātne kaut cik saprot nevis dēļ zinātnes, bet dēļ katra atsevišķā zinātnieka pieredzes par savu apziņu un spēju just.

(Reply to this) (Parent)

Dzīvs = tāds, kas spēj just, bet tev pat nevar būt koncepta par "spēt just", ja tev pašam nav spējas just, vienalga, kāda būtu šo objektu mehānika. Bet mēs redzam, ka jūtošo būtņu mehānika ir DAUDZ sarežğītāka par nejūtošo būtņu mehāniku. Vienšūnis ir daudz sarežğītāks par pēdējo telefonu.
Tātad:
1)objekta radniecīguma ar sevi sajušana
2)objekta atzīšana par ļoti sarežğītu mehānismu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet jūt jau arī ļoti vienkāršas lietas. Termomentrs jūt temperatūru, mobilais telefons jūt radiosignālu ( es nē, lai gan esmu sarežģītāks)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas nejūt, tas konstatē. Just ir kaut kas cits. Just var sāpes, prieku, laimi - just var emocijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar ko īsti atšķiras just un konstatēt? Piemēram ja kaut kam iesit, tas izdod skaņas signālu. Jautājums - vai tas jūt vai konstatē un kā to var zināt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā atšķiras, ja tev iesit un tu izdot skaņas signālu no telefona skaņas signāla? Tu jūti sāpes, telefons nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja telefonam ir tenzodevēji, piemēram spiediena sensori, tad sanāk ka jūt

(Reply to this) (Parent)

es lietoju piemēru ar tevi, jo, kā jau teicu, to, ka kāds kaut ko jūt, mēs varam nojaust TIKAI tāpēc, ka jūtam mēs paši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā bet kāda cita būtne varētu pateikt ka mašīnai sāp jo viņa pīkst kad iesit, bet mēmam cilvēkam nesāp, jo viņš neizdod skaņas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki to neizdomā ar prātu, viņi sajūt ar sirdi. Sirds elektromagnētiskais lauks ir 10 000 reižu spēcīgāks nekā smadzeņu. Sirds patiesībā IR prāts, kas vienots ar kopējo centrāli - Avotu, ar ko saistītas visas būtnes, tāpēc pastāv tāda lieta kā sirdsapziņa un empātija - tik lielā mērā, cik cilvēks ir sakonektēts ar savu sirdi (sirds prātu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sorry, bet šitas tā nav. Sirds ir muskuļu maisiņš ar atverēm, kas sūknē asinis. Tiek kontrolēts ar vienkāršu nervu mezglu, kurš dod pulsu. To, ka tur nav nekā domājoša pierāda sirds transplantāciju un protezēšanu pacienti. Pēc operācijas viņi domā tāpat, emocijas arī tās pašas. Mākslīgā sirds ir samērā vienkāršs, tikai no labiem materiāliem un precīzi izgatavots verķītis, bet pēc būtības ne sarežģītāks par kādu ūdensvada vai santehnikas ierīci. Pēdējie modeļi vispār ir vienkāršas turbīniņas, tur pat vārstuļu vairs nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sirds elektriskais spēks ir 5000 reižu lielāks nekā smadzenēm, un magnētiskais - 100 000 reižu lielāks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un (es nezinu kā tu nosaki ``elektrisko spēku`` bet enīvej) teiksim veļas mašīnas elektromotora jauda ir vēl simtiem reizu lielāka un? Veļasmašīna ir ģēnijs?

(Reply to this) (Parent)

Un, kad cilvēki runā par sevi, viņi instinktīvi mēdz uzlikt sev plaukstu uz sirds. Nevis galvas vai kādas citas ķermeņa daļas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es piemēram ja norādu uz sevi - norādu uz galvu bet nu labi es jau reptiloīds :D

(Reply to this) (Parent)

radniecīgums - OK, kā nosaka radniecīgumu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Radniecīgums ir, iemēram, kad es zinu, ka man sāp, ja man cērt ar cirvi, tad es necērtu, piemēram, kaķītim, lai gan viņš neesmu es un vispār ir savādāks nekā es, bet es jūtu, ka viņš, tāpat kā es, ir jūtošs, t.i. es jūtu radniecīgumu. Mūsu radniecīgums ir tāds, ka mēs abi jūtam sāpes vai apmierinājumu.

(Reply to this) (Parent)

Kā nosaka es nezinu. Tu vnk zini, ka citi ir jūtoši. Tu to nevari zinātniski pierādīt. Tikpat labi visi citi varētu būt nejūtoši kā videospēles varoņi, bet šķiet, ka citi arī ir jūtoši. Tā ir sajūta/intuīcija/iekšējā zināšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā tu zini ka videospēles tēli nav jūtoši?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jo es neizjūtu sirdsapziņas pārmetumus tos nogalinot vai empātiju, izņemot, ja es iztēlojos, ka tie ir jūtoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet ir cilvēki kas neizjūt empātiju vispār un pārmetumus nogalinot citus, ir citi cilvēki - džainisti - kas izjūt pārmetumus nogalinot odus.

(Reply to this) (Parent)