| |
[Apr. 13th, 2023|11:29 pm] |
Sintētiskā Visuma un kolektīvisma advokāti bieži kā trūkumu min neparedzamību. Visam ir jābūt paredzamam, tāpēc Hilarija skaitījās "labāks kandidāts", jo viņa bija paredzama. Paredzamība nozīmē, ka nav brīvās gribas. Sintētiskā Visuma cilvēki cilvēku uzskata par mašīnu, kurā iemontēti refleksi jeb reakcijas uz konkrētiem kairinājumiem. Brīvā griba ir kaut kas, kas pastāv ārpus automātiskām reakcijām. Ja tu patiešām esi materiālists, tu nevari ticēt brīvās gribas esamībai. Tāpēc viņi iet uz sociālismu, kolektīvismu un komunismu. Uz skudru pūžņa prātu.
Organiskā Visumā maz kas ir paredzams. Var notikt tā un var notikt savādāk, faktiski nekad nekas nenotiek precīzi tā, kā tu biji paredzējis. Bet tu zini tos super paredzamos cilvēkus, kurus tu vari izprovocēt ar konkrētiem vārdiem un tu uz 150% zini, kāda būs viņu reakcija. Jo paredzamāks ir cilvēks, jo tālāk viņš ir no brīvās gribas. Organiskā Visumā tu nedzīvo pēc likumu grāmatas, tu izdari izvēles mirkli pēc mirkļa, vadoties pēc sajūtas attiecīgajā mirklī. Nav konkrētu likumu, kā būtu jārīkojas katrā dzīves brīdī. |
|
|
| Comments: |
Šis ir trāpīgi: brīvā griba ir neparedzamībā.
Zinātnieki meklē Visumā tikai paredzamas sistēmas, un pēc tam brīnās, ka nespēj nekur ieraudzīt brīvo gribu. Nu bet, kā tad citādi? Paredzamās lietās nav brīvās gribas pēc definīcijas. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}