Vēdiskajā filosofijā Avots ir sat (esamība), čit (apziņa) un ānanda (svētlaime). Svētlaime jeb sajūta ir augstāka par apziņu un esamību (tā ir svarīgākā īpašība), jo apziņa var būt bez svētlaimes (sajūtas, piemēram, mākslīgais intelekts), bet svētlaime automātiski nozīmē gan apziņu, gan esamību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dzeja/Viena tante teica. Kā tas izpaužas tavā praktiskajā pieredzē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā, ka es izv;elos attiecības ar dzīvu, jūtošu cilvēku nevis mākslīgo intelektu. Pat, ja mākslīgais intelekts prastu rakstīt, lasīt, rēķināt, izdomāt stratēģijas, izdomāt "ideālus" utt., mani tas viss nepārliecinātu ka man ir darīšana ar īstu apziņu. Dzīvs cilvēks atšķiras ar spēju just un tas jau ir kaut kas DAUDZ vairāk par mākslīgo intelektu. Man nekad nebūs tāds connection ar mākslīgo intelektu kāds man būs ar īstu cilvēku. Tātad: sajūtas ir kaut kas daudz augstāks par prātu. Tātad: lēmumi un ideāli ir jāpieņem, balstoties uz sajūtām, vismaz, ja runa ir par attiecībām. Manuprāt šķirties no kāda tikai tāpēc, ka viņš ir pārkāpis kādu prāta izdomātu noteikumu, liecina, ka kaut kas tur nebija īsti kārtībā jau pirms tam. Nevar no īstas mīlestības (un te es domāju nevis kaisli, bet labvēlību, rūpes par otru, mīļumu utt.) atteikties tik viegli.

(Reply to this) (Parent)