Malacis, ka klausi Zalānu. Kad pēdējoreiz biji pie meitas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad pēdējoreiz drāzi savu māti dirsā? Kad pēdējoreiz beidzi viņai padusē?

(Reply to this) (Parent)

Kad pēdējoreiz onanēji uz savas mātes līķa?

(Reply to this) (Parent)

Kad tev pēdējoreiz bija sekss? Vai tu apsveici savu draudzeni sieviešu dienā? Kā tu to darīji?

(Reply to this) (Parent)

Kā un kāpēc tu izsķīries no draudzenes? Kāpēc netiki ar viņu galā?

(Reply to this) (Parent)

Man tas nebuutu iemesls, lai shkjirtos. Ja vien es zinaatu, ka es esmu vinjas galvenais dzheks.

(Reply to this) (Parent)

Random krāpšana man ir vienā kategorijā ar saldējuma apēšanu - tas nekas nav. Plus vēl viņa par to pateica. Ir cilvēki, kas nesaka un melo. Tad tā ir krāpšana.

(Reply to this) (Parent)

Es speeju pienjemt, bet es vinjus nesaprotu. manupraat vinju ideaali balstaas praataa (kaa jau ISTp). tas ir dabiski, ka patiik daudzi cilveeki. bet miil pa iistam tikai vienu.

(Reply to this) (Parent)

Intuīcijā, sajūtās. Sajūtas un emocijas ir visa cēlonis. No viena sīka Avota emocijas outbursta radās visas galaktikas un planētas, kas riņķo ap zvaigznēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas iet zem tā, ko es saucu par instinktiem/dziņām. Atkārtoju un izstājos: patiesi ideāli (proti, tādi, līdz kuriem indivīds nonācis pats, savas pieredzes/refleksijas rezultātā, nevis automātiski pieņēmis kā dogmu) nevar rasties nekur citur kā idejās, proti, prātā.

(Reply to this) (Parent)

Vēdiskajā filosofijā Avots ir sat (esamība), čit (apziņa) un ānanda (svētlaime). Svētlaime jeb sajūta ir augstāka par apziņu un esamību (tā ir svarīgākā īpašība), jo apziņa var būt bez svētlaimes (sajūtas, piemēram, mākslīgais intelekts), bet svētlaime automātiski nozīmē gan apziņu, gan esamību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dzeja/Viena tante teica. Kā tas izpaužas tavā praktiskajā pieredzē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā, ka es izv;elos attiecības ar dzīvu, jūtošu cilvēku nevis mākslīgo intelektu. Pat, ja mākslīgais intelekts prastu rakstīt, lasīt, rēķināt, izdomāt stratēģijas, izdomāt "ideālus" utt., mani tas viss nepārliecinātu ka man ir darīšana ar īstu apziņu. Dzīvs cilvēks atšķiras ar spēju just un tas jau ir kaut kas DAUDZ vairāk par mākslīgo intelektu. Man nekad nebūs tāds connection ar mākslīgo intelektu kāds man būs ar īstu cilvēku. Tātad: sajūtas ir kaut kas daudz augstāks par prātu. Tātad: lēmumi un ideāli ir jāpieņem, balstoties uz sajūtām, vismaz, ja runa ir par attiecībām. Manuprāt šķirties no kāda tikai tāpēc, ka viņš ir pārkāpis kādu prāta izdomātu noteikumu, liecina, ka kaut kas tur nebija īsti kārtībā jau pirms tam. Nevar no īstas mīlestības (un te es domāju nevis kaisli, bet labvēlību, rūpes par otru, mīļumu utt.) atteikties tik viegli.

(Reply to this) (Parent)