Mocu sevi ar foodzie.com šokolādes un konfekšu sadaļu. Kompī salādēju pēdējās bildes no Cēsīm. Klusi ceru, ka vismaz pāris būs labas.
Vakar pabeidzu BSG. Raudāju kā mazs bērns, ir tomēr tēmas, kuras es pārāk caur sevi filtrēju, reaģēju pārlieku jūtīgi. Bet, nu, anyways man patika, žēl, ka beidzās. Caprica neizskatās daudzsološi... ;/

*bouncy*

Kara Remembers ir mana topa dziesma šobrīd. Galīgi nodedzinašu savu iPoda bateriju to klausoties.
Šī vasara man asociēsies ar Baccardi Limon rumu. Iepriekšminētais padzēriens arī ir mana topa nāvesdzira.
Nezinu, kad atgriezīšos Rīgā. Nezinu kā es atgriezīšos, jo gan jau, ka iPods nomirs, bet tie pārbraucieni man vnk fiziski dara pāri.
Esmu palikusi veca. Tas ceļš liekas tik garš, ilgs, tāls, nomācošs, ka nevaru saņemties uz braukšanu. Ehh.

vārda dienā WoW mēnesim. hell yeah.
+ mana šībrīža lielā mīlestība = Bear McCreary mūzika.
BSG FTW

Esmu Liepājā. No Rīgas nepanesamās sutoņas nav ne miņas un es vadu savas dienas priecīgi neko nedarot, sēdot ar kaķiem dārzā, rīta stundās un vakara burvībā cenšoties pienācīgi iemūžināt mammas dārzu, un sapņojot par Tolkien-like pasaku grāmatām. Ir jau labi, tikai gribētu, lai ir vēl labāk. As always, yeah?

Vīrietim bij' izlaidums.
Izvācāmies un ievācāmies. Tagad dzīvojam kā buržuji Rīgas sirdī un lepnumā.

Centos iepazīties ar vienu no angļu literatūras klasikām, Wuthering Heights. Tālāk par pirmās nodaļas otro lapu gan netiku. Nojausma noveles smagumu manāmi attur. Turklāt, tik labi es to valodu laikam gan vēl nezinu, lai bez aizķeršanās uztvertu tik laika ziņā specifisku stāstījumu.

Eh, nvm.

Jēzus, mirstu. Gribu uz Liepāju. :(

Uznāca tāds minimāli nostaļģisks stāvoklis par to visu pārvākšanos. Ne taka negribētos vai kaut kā tā, ekstras ta vairāk, bet gan tas, ka atkal paies baigi ilgs laiks līdz jaunā vieta apaugs ar mūsu auru un manu,umm, stila izpratni. Ilgi nāksies pierast un atrast katrai lietai jaunu vietu. Dzīvestelpu padarīt mājīgu ir baigais darbs. IMHO.

---

Atkal WoW slimība liek sevi manīt. Nepērk un ar trialiem viss ir apnicies. Pat skilus nevar kačāt tālāk. :(

Kad tikšu pie fotodrauga, mēnesi pavadīšu bildējot tomātus un gurķus uz virtuves galda, lai beidzot iemācītos kas notiek tad, kad tiek pamainīti visi tie mistiskie stati, un kas, pie velna, ir aperture, asuma dziļums un citi zvēri, par kuriem regulāri lasu, bet tā arī neesmu kārtīgi uz viena viļņa.

UPD
Ah, un es tak arī nejēdzu neko no objektīviem. visi tie mm man neko neizsaka, es zinu tikai ka ir fisheye, garais gals, ļoti īsais gals un normālu bilžu stikli... bet kad ir kurš?! It's a great secret to me.

UPD II
Tas vispār ir smieklīgi, cik maz es jēdzu. ņemot vērā, ka es uzrakstīju 100+ lpp biezu darbu par fotogrāfiju kā tādu.

Lasu par misteriem spoguļkamerām (atkal).
Canon iznācis jauns draugs simtnieks, EOS 500D. Šie atkal izdomājuši jaunus trikus kā likt fotoapsēstajiem un fotogribētājiem siekaloties... tik man viena lieta tāda kā, umm, nesaprotama.
Kāda velna pēc fotokamerā ir jābāž iekšā video iespējas?! nu, kam gan tas ir vajadzīgs?

Es pat ar savu nožēlojami ziepjaino ziepju trauku neesmu filmējusi neko, kur nu vēl ar kaut ko tādu. Jēziņ, FILMĒT ar spoguļnieci ir... zaimošana!!!
I mean, ja tu esi fotogrāfs, tev patīk nekustīgas bildes, pēc definīcas. Ja gribi filmēt, ņem videokameru, nevis fotoaparātu. :/

Kaut kas jau komentāros dpreview izteicās, ka mazliet ir padarījuši to galu līdzīgu ziepjīgajam.

tie 4% nostrādāja. noliku.
nav spīdoši, bet tomēr izdevās.