Vīrietis teica, ka ir 4% varbūtība, ka es tomēr izvilkšu biļeti, kuru es zinu. Oh, I'm so screwed. Smieklīgākais jau tas, ka visur citur man ir relatīvi normālas atzīmes. I wanna die. :( Fcuk, es labrāt uzrakstītu garu, garu, ļoti garu eseju par pāris tematiem no biļešu listes, kaut man nekas rīt nebūtu jādara. Oh, hell.

Kursa biedrene kaut ko paņēmās ap 12 biļetēm no 54 un paziņoja, ka ies gulēt un rīt ieradīsies tik ap 11. Super, es gan tā nespēju bailes no Brēdes un no pirmās izkrišanas universitātes eksāmenā liek man sēdēt visu dienu pie biļešu materiāliem un bezjēdzīgi lasīt, neko neatceroties. Bet, nu, ja tā kursa biedrene izvilks zināmu biļeti & noliks, es būšu morāli un visādi citādi sagrauta, indeed!

Ai, briesmīgs priekšmets. Briesmīgs.

Ko lai saka, es jau par itāļu valodu klusībā lūdzos lai man ieliek 4 un ir miers. Nē, bija čakars trīs dienu laikā, saņēmu 7, kas nebūt ne neatspoguļo manas īstās zināšanas (es labi ja varu pateikt kā mani sauc itāliski).
Šķiet, ka tagad es arī samaksāšu par savu jauko atzīmīti tur.

Gan jau, ka rīt būs histērija. Tuvu tam jau bija pēdējās divas dienas. Bet ko es jel iedomājos, asaras tak viņu neiežēlinās, get over yourself.
Ak, dievi, lūdzu, četri. Kaut vai ar milzīgu mīnusu, kaut tik ir nolikts. Ak, lūdzu, lūdzu lingvistu mūzas un filologu labie gari apžēlojiet jell par mani!

Nopietni apsveru iespēju vnk uz eksāmenu rīt neierasties.

man derētu ļoti labi studentu buramvārdi.

* atmiņas uzlabošanai
* spējai ātri iemācīties
* perfektai angļu izrunai
* veiksmei
* nodrošinājumam, ka tās biļetes, kuras es nezinu, es neizvilkšu

---
go linguistics, go, go

Šodien eksāmens gramatikā. Neko daudz nemācījos, bet tagad liekas, ka būs pilnīgā pakaļā. Sestdienā skolas lietas, tas ir pilnīgi un galīgi nepareizi. Galīgi nepareizi liekas tā celšanās sestdienas dienā, lai ietu uz skolu, ja vakar vēl uz brīdi uzplaiksnīja - varēšu pūsties un neko nedarīt.

Nākošnedēļ, tādā pašā šodienā, ar vēl briesmīgāku eksāmenu, es ieceļošu divdesmitgadnieku rindās. I still cannot wrap my head around that. Just wait, wait... Soon I won't tell how old I am.

Es varētu kolekcionēt soundtrackus, smuko dziesmu albumus. Man pat ir zināma apsēstība ar filmu/seriālu mūziku. Liekas baigi smuki.

Pēc Terminator Salvation esmu mazliet apsēsta ar visu, umm, termisko. Šobrīd skatos Terminator: The Sarah Connor Chronicles. Ļoti patīk mūzika, lai gan ir tik smeldzīga sajūta, ka bēda graužas iekšā ikreiz, kad izdzirdu kādu no tēmām...


---

'I patrol through the night into morning. Nothing to report. The sound of gunfire I thought I heard was in fact Derek Reese's snores.

John tells me it was an easy mistake to make.'

"Yes + Rush + Genesis = Pink Floyd"

^ tas jau ir smieklīgi :D

Mokos ar to sasodīto eseju. To, kura man "veiksmīgi" pazuda līdz ar kompja čakaru pirmdienas vakarā. Nespēju, nespēju izvilkt no saviem literārajiem avotiem kaut vienu jēdzīgu teikumu. Nespēju pārdzīvot tās esejas nāvi...

---
Bijām vakar uz T4 pirmizrādi. Bija forši, man patika. To, ka patiks, nebiju gaidījusi.

Tā jau būtu jāpriecājas, projektu uzrakstīju, portfolio glīši biezs un gandrīz gatavs... tikai besis, besis, besis un nav vairs iekšā eksāmenam zubrīties.

Tagad zinu kā ir tad, kad pa īstam kompis nokaras rakstot darbu. Un kad tas, ko tu esi svēti visu laiku seivojis saglabājas kā pilnīgs mēsls un nekur neliekam ķeburi. Nekad neesmu bijusi tik ļoti dusmīga un vīlusies tehnikā. Nezinu kā es to sasodīto eseju pārrakstīšu, tik forši gāja līdz tam momentam. Tagad nezinu kas būs ar lingvistikas projektu.

Besis milzu.

sēdu rociņas klēpī salikusi un neko nedaru tad, kad jādara viss un daudz, un uzreiz. pati sevi nesaprotu, bet skaidrs ir, ka kaut kas ar mani nav tā, kā pie cilvēkiem.