Esmu Liepājā. No Rīgas nepanesamās sutoņas nav ne miņas un es vadu savas dienas priecīgi neko nedarot, sēdot ar kaķiem dārzā, rīta stundās un vakara burvībā cenšoties pienācīgi iemūžināt mammas dārzu, un sapņojot par Tolkien-like pasaku grāmatām. Ir jau labi, tikai gribētu, lai ir vēl labāk. As always, yeah?

Vīrietim bij' izlaidums.
Izvācāmies un ievācāmies. Tagad dzīvojam kā buržuji Rīgas sirdī un lepnumā.

Centos iepazīties ar vienu no angļu literatūras klasikām, Wuthering Heights. Tālāk par pirmās nodaļas otro lapu gan netiku. Nojausma noveles smagumu manāmi attur. Turklāt, tik labi es to valodu laikam gan vēl nezinu, lai bez aizķeršanās uztvertu tik laika ziņā specifisku stāstījumu.

Eh, nvm.