Bāc, tik līdzīgi, kā man arī gadās :]] Vienīg ar kādu citu filmu :P
Es ar mēģinu aizmigt ar iPod, bet kaut kā sapratu ar laiku, ka man nesanāks, jo mūzika, lai cik mierīga, tāpat neļauj atslābt un laistie miegā. Tā vietā es vienkārši guļot galvā "uzlieku plati" un "klausos" tās dziesmas, kuras klausītos uz pleijera.
Un par tiem murgiem toč tā ir, ka bezmaz pusi dienas sabojā, nelaiž vaļā. Man palīdz tad kārtīgi apdomāt, kas tur bija, un ka viss tikai murgs, un vakarā būs jauni sapņi, normālāki un foršāki. Galvenais, nepārēsties uz nakti, lai organismam miers :))

Patiesībā taisnība, tā mūzikklausīšanās vairāk ir kā `lai ir ko darīt, kamēr uznāk miegs`, un te manas pašas garīgās plates iespējas nav tik izcilas.


Mani pārāk baida, lai pārdomāt. Labi, ka tādi īsteni murgi ir ļoti retu reizi. Es daru tā -- ja dienas laikā esmu lasījusi/redzējusi/izjutusi kaut ko tādu, kas, balstoties uz pieredzi, varētu radīt murgus, es to kārtīgi apdomāju, lai nebūtu baisi vai arī nemaz man tādas bildes nerādītu. Palīdz.

Visšausmīgāk jau ir tas, ka sapņojot aizmirstās, ka tas tik sapnis.