Patiesībā taisnība, tā mūzikklausīšanās vairāk ir kā `lai ir ko darīt, kamēr uznāk miegs`, un te manas pašas garīgās plates iespējas nav tik izcilas.


Mani pārāk baida, lai pārdomāt. Labi, ka tādi īsteni murgi ir ļoti retu reizi. Es daru tā -- ja dienas laikā esmu lasījusi/redzējusi/izjutusi kaut ko tādu, kas, balstoties uz pieredzi, varētu radīt murgus, es to kārtīgi apdomāju, lai nebūtu baisi vai arī nemaz man tādas bildes nerādītu. Palīdz.

Visšausmīgāk jau ir tas, ka sapņojot aizmirstās, ka tas tik sapnis.