| |
[Dec. 25th, 2009|12:24 pm] |
|
Aizvakar braucu trolejbusā uz ofisa xmas pārtiju un uzjautrinājos par vārdu savienojumu "nedziedināmi slims", knapi valdījos, lai nesāktu pilnā kaklā smieties.. pretī sēdošie pasažieri droši vien domāja, ka man ir īpaši priecīgs ziemassvētku noskaņojums :) |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2009|12:50 pm] |
|
vēee Note to myself - nekad nesarunāt randiņus uz nākamo dienu, jo tad var gadīties, ka nemaz vairs negribas randiņot |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2009|02:43 pm] |
|
Viss, neiešu uz randiņu, tā vietā paēst pie vecākiem :) Piepeši in control sajūta |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2009|09:47 pm] |
Vairs galīgi negribu/nespēju šeit paust savas patiesās domas
Vienīgā patiesā doma, ko vēlos paust: Nopirku pilzenes alus 4-paku un barankas |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2009|10:01 pm] |
Turpinam vārīties savā sulā:
Pirms gada (25.12.2008)
es esot asprātīgs, bet depresīvs - tā te mani noraksturoja viena dāmīte, ko vedu mājās
teicu, ka viņa varbūt ir mani atkodusi
bet ar ko atšķiras tēlota atklātība no īstas atklātības?
Nevaru vairs atcerēties, kas tā bija, bet šķiet, ka raksturojums vēl arvien ir spēkā |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2009|10:06 pm] |
Vēl gan tajā pašā dienā bija ieraksts:
uz kalnu
tagad tas būtu drīzāk kautkas tāds, ko iemest twitterī.. oficiālo blogu esamība atstāj šeit vietu tikai visādām samazgām
Vai tas nozīmētu, ka viena gada laikā virtuālais landskeips ir pilnīgi mainījies? tas, kas pirms gada bija izdarāms tāpat vien, tagad jau vairs nav paveicams bez pieminēšanas kautkādā izsekotāj-sekotuvē |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2009|11:07 pm] |
garlaicība
pēc 2 pilzenes aliem saprotu, ka negribu piedzerties.. bet negribu arī neko citu |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2009|11:25 pm] |
retrospektīvi viss liekas krietni jēgpilnāks nekā pašreizējais mirklis
zinu, ka citiem tas darbojas otrādāk - viņi metas šodienas baudīšanā un tiešām arī gūst no tā gandarījumu |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2009|11:32 pm] |
|
Pēdējās jēgpilnās atmiņas - man ir 6-7 gadi, lauku mazpilsēta, vasara, lec saule, stāvu uz mājas lieveņa un ar baudu ieelpoju spirgto rīta gaisu, zinādams, ka visu dienu braukāšos ar velosipēdu un pasaule šajā mirklī šķiet bezgalīga. |
|
|