Veicot 12 h garu acu kontaktu ar datora ekrānu, šodien iztulkoju 2800 vārdus or shit, ardievu spējai pateikt 5 vārdus ģimenes vai sabiedriskajā dzīvē, sveicināta nauda, palmas un ārsta kabinets, kas kādu laiku jau mani sauc.

Seja iespiedshēmas

Daudz laimes Purvīša balvas dienā!

Apsveicu ar purva balvu!

Kad piecēlos, atrados gliemežvākā

Ar skumju regularitāti jau kopš vecuma, kad bija pietiekami stiprs, lai izbīdītu no vietas skapi, Ļoha bīdīja mēbeles un visu pārējo tajā, kur viņš bija iemests, bet zvaigznājs kā nesalikās, tā nesalikās. Toties dzīvesvieta kļuva arvien kārtīgāka un kārtīgāka, neskatoties uz laika (un prieka) trūkumu, kas viņu piemeklēja ikdienas šaušalīgi karstajā ceplī. Ļoha neko daudz nedarīja (un nerubīja), bet nogura no katras sīkākās maņas darbināšanas, pieskaršanās siltai tējas krūzei, sētnieka un viņa dēla bumbas spēles sadzirdēšanas, čīkstoņas pagrabā, kas atradās viņa galvā. Viss atrodas savās nepareizajās vietās un beidzot arī pienāk pavasaris, uzreiz pēc mākslīgi izciestās ziemas, lai vakaros uzkavētos uz balkona, no kura pavērās putrainās debesis. Tā nu viņš tur sēž un neko nesaprot, arī to, no kurienes te atgadījies, bet acu priekšā pagalmā tikmēr kā iesēts sēž suns, un ko dara Ļoha? Domās to nedaudz pārbīda pa labi, tad turpina neko nesaprast līdz pārņem nelabums un patīkams miegs

Kā mani šī nedēļa bija aprakusi, varētu teikt, 80% sarunu (nē, pļā pļē mū mē, bļā), kas nedēļas laikā notikušas, mani pa gabaliņam pārvērta sālī, bet pēc brīvdienām atkal tam visam būšu gatava. Daži varbūt nespētu noticēt, cik daudz bezsatura ikdienā rodas un kas tā par absurdu pieredzi, bet ticiet, mana galva nesāp tāpat vien. Protams, pati esmu garīgi bojāta un nelīdzinos cilvēkam. Tā ir patiešām skurbinoša mikstūra, bet ne jau, bled, spogulis!
No otras puses, man arī patīk muldēt, it sevišķi tā joku daļa. Bez jokiem te cauri vispār nevarētu tikt. Slikts cilvēks. Tam visam gan ir arī labā daļa.

Kad iedomājos, ka visu atlikušo mūžu vēl būs jāsarunājas un, vēlams, arī kas jāuzraksta, uz brīdi pārņem drebuļi un slikta duša vai vanna. Slikti nomazgājies, tur nevar nomazgāt to augoni, vai es nevaru pamosties no sapņa, kur viss notiek bez valodas.

ir tāds mašīnistu pulciņš, kam šovakar pievienojos, kas vakaros iebrauc stāvlaukumā ar skatu uz tumsu, kur jābūt jūrai, un tad sēž tajās kastēs un dara kaut ko telefonos, kamēr citi brauc debesīs

vēl dārziņa rīta cēlienā U nedaudz apraudājās, un mani pārsteidza, ar cik gudru, empātisku un strāvotu skatienu nevaldāmā un straujā L, kā apturēta laikā, skatījās uz U, šausmas, cik viņi skaisti.