![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
03:03 pm
vai tas, ja es teikshu, ka nespeeju neko tik vilinoshu iedomaaties, lai kardinaali mainiitu savu dziivi, noziimees, ka esmu ar to apmierinaata?
es, protams, nepieminu utopiskas idejas par to, kaa buut vienai no Rubļovkas sievām un, drīz pēc tam, jaunai atraitnei ar absolūti neierobezhotu līdzeklju un pieluudzeeju daudzumu, jo oļigarhs ir njeemis nelabu galu situaacijaa, kuras oficiaalais nosaukums ir pashnaaviiba, bet kuluaaros runaa, ka tas ir profesionaalju roku darbs...
un veel es kaadreiz gribeeju buut stjuarte, kaa mana mamma, taalajos reisos - argentiina, kuala lumpura, vienu dienu te, vienu tur, viirieshi uniformaas un pilniiga briiviiba (jo zini, es arii neesmu nekad bijusi viena, tb, es esmu dziivojusi viena pati, periodiem, bet bijusi viena, kad neesmu no citiem atkariiga, vai kaadi citi nav atkariigi no manis - nekad)