![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
12:19 pm
Varētu sastādīt sarakstu ar lietām, vai, varētu pat teikt, dzīvēm, ko nekad neesmu mēģinājusi (un droši vien nekad nemēģināšu), bet par kurām dažreiz aizdomājos, kā par interesantām iespējām. Teiksim, uz kādu mēnesi vai pāris:
1. padzīvot vienai pašai. Es nekad mūžā neesmu dzīvojusi viena. Līdz 17 gadiem dzīvoju ar vecākiem, bet tam - ar vecmāmiņu un visbeidzot, līdz šai baltai dienai - ar Dārgo. No vienas puses, man, protams, ir zvērīgi veicies. Es vienmēr esmu bijusi mīlēta (es ar to nelielos, jo nedomāju, ka būtu to kā īpaši nopelnījusi. Es vienkārši konstatēju faktu). Bet no otras puses...
2. kļūt par mājsaimnieci. Šis gan ir bīstami, man ir nelabas aizdomas, ka iepatiksies. Kad pērn mēnesi nodzīvoju pa māju, visa saimniecības aprušināšana un gastronismiskā izviršana per se man briesmīgi patika (nepatika, ka nevarēja saprast, no kā nākotnē to visu finansēt, bet tas jau ir cits jautājums).
Jā, vecais stāsts par apgaismotajiem logiem daudzdzīvokļu mājās. Tu ej vakarā, piemēram, uz mājām, ir tumšs, tikai citu dzīvokļu logos spīd dzeltenas gaismiņas, tu skaties un domā: kas tur notiek? kas tur dzīvo? vai es tur varētu dzīvot? kā es tur varētu dzīvot? ar ko? kapēc?
Un kādas ir jūsu nekad-neesmu-tā-dzīvojis-bet-būtu-intere