Shelly -

07:00 pm

Šodien es patiešam esmu gatava atzīt, ka ir pavasaris. Ielas pilnas ar velosipēdistiem, putni čiepst kā negudri, mēs ar Dārgo dodamies uz Daugavmalu (es esmu gatava dziedāt slavas dziesmas Ķengaragam līdz nemaņai, jo te ir Daugavmala. Kur vēl pilsētā ir tādas peizāžas, tāda svaigā gaisa pārpilnība! Ja vēl to visu varētu sakopt un iztīrīt...), uzkožam sālītus gurķus no maisiņa un skatamies ainavā.
Tad piepeši virs ūdens sāka celties putni. Kaijas. Milzīgs daudzums. Bars dodas uz jūras pusi, izdzenājot izbiedētos kovārņus, kas pazūd kur kurais.
- Kā Hičkoka "Putni", - es izelšu. - Biedējoši. Viņu te ir kāds miljons!
- Biedējoši gan, - skeptiski saka Dārgais. - Bet viņu nav vairāk par diviem vai trim simtiem.
- Jā, bet ar to pietiek, lai aizsegtu visas debesis.
- Jā.
Pavasaris ir skaists.