11:31 am
Tāks, tagad es nosarkšos un atzīšos vienā absolūti briesmīgā lietā. Varat pieskaitīt to pie "7 lietām, ko neviens par mani nezina" vai pareizāk pat būtu "7 lietas, ko es nezinu pati".
Viss sākās ar ielām. Bijam man kādreiz tāds hobijs - noskaidrot, kam par godu īsti nosauktas ielas, pa kurām es staigāju vai braukāju. Tā es iepazinu Saharova, Keldiša un Sadovņikova devumu sabiedrības labā, un veselu kaudzi citu interesantu lietu, nemaz nerunājot par to, ka centos ievilkt šajos izziņas līkločos savas krievu kolēģes, kurām varēja skaidrot, kas īsti bija Gunārs Astra.
Bet šorīt, braucot tramvajā un klausoties pieturu nosaukumus, es piepeši sapratu, ka nekad mūžā neesmu lasījusi nevienu Turgeņeva grāmatu. Patiesībā man vispār nav ne jausmas, par ko viņš ir rakstījis un kāpēc iegājis krievu klasikas plauktos. Es pat nezinu, vai viņš ir rakstījis dzeju, prozu vai dramaturģiju?
Kādu brīdi nervozi grauzu nagus, līdz atcerējos ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
krii userinfo. Aha, tātad Turgeņevs rakstīja kaut ko par jaunkundzēm. Jau kaut kas. Lai gan kopējais izglītotības līmenis bīstami ož pēc cilvēka, kam Bēthovens asociējas ar suni, ja atļauts lietot tādu pavāju asociāciju.
Viss, jāiet uz Centrālo bibliotēku (uz Centrālo, jo vietējā esmu paņēmusi un jau vismaz mēnesi neatdodu "12 krēslus", ko sācis lasīt Dārgais).