Shelly -

05:58 pm

Urā, urā, urā!!!
Sajūta, piedodiet par zaimošanu un cinismu, gandrīz kā zaudējot nevainību - tāda stresaina un priecīga. Mums mājās atkal ir internets!
/stāsts par internetu bija ļoti garš un bēdīgs. Un ļoti muļķīgs, kā jau visi gari un bēdīgi stāsti. Vispirms es aizmirsu samaksāt rēķinu (manuprāt, par mēnešiem diviem?), un tad internets pazuda. Provaideris, kam mēs laiku pa laikam zvanījām, piedāvāja pretrunīgas versijas - sākot ar to, ka viņiem esot tehniskas problēmas, kas tikšot atrisinātas jau rīt (salti meli) līdz beidzot ar to, ka namu pārvalde veicot remontu, kā rezultātā internetu piegādāt neesot iespējams (es pieklājīgi apjautājot, vai tā ir modernā "suns apēda mājasdarbu" versija). Tad es es atradu visus nesamaksātos rēķinus. Ļoti nobrīnījos, kāpēc piezvanot provaiderim, klausulē neatskan kraukļu ķērkšana, pastardienas zvanu zvanīšana un aizkapa balss, kas sauc "naudu! naudu! naudu, jūs, diedelnieki un vazaņķi, naudu pa priekšu!" un visu samaksāju. Situācija nemainījās.
Tā nu pēc divu nedēļu atrautības no pasaules manā kautrajā namā ieradās konkurentu pārstāvji - divi kombinezonos tērpti vīri, kas ar savu skatu vien uzdzina kaķi skapjaukšā un pieslēdza mūs pie pasaules.
Savukārt iepriekšējais provaideris ir ticis tiktālu, ka ir atklājis, ka viņam nav samaksāts un uzstājīgi grib sūtīt man rēķinu. Es auroju klausulē, ka esmu jau samaksājusi (un esmu samaksājusi par visu vasaru, lai gan reāli viņu jaukos pakalpojumus baudīju akurāt 1,5 mēnešus no trim), un daru to no tiesas saniknoti. Es pilnīgi noteikti viņus nobiedēju, lai gan nedomāju, ka viņi man noticēja
Taču tagad, kad varu katrā izdevīgā mirklī par savu grūto dzīvi pasūdzēties jums, tādi nieki mani vairs nebiedē ne maķenīt.