Visa zīdaiņa padarīšana ir briesmīgi sarežģīta, vismaz sākumā.
Es jau iepukstēju iepriekš, bet tad apdomājos un izdzēsu to komentu - zīdot bērnu nekad nevari droši zināt, vai viņam pietiek, vai viņš ēd pareizi, vai piens ir labs, vai bērns ēd pietiekami bieži (vai varbūt ēd pārāk bieži) un vēl 100 tmldz lietas, kas cilvēkam-nezīdītājam ikdienā nekad prātā neienāks un šķitīs bezgala vienkārši atrisināmas :) piemēram, sajūta, kāda pārņem nakts vidū sēžot ar bļaujošu bērnu rokās un tukšiem pupiem, ir diezgan nejēdzīga.
Man arī šķiet, ka, piedzimstot bērnam, notiek klikšķis uz "kukū" pusi :D (bet to es par sevi, gan jau ir arī normālākas).