Sirsnīgs veltījums - staigāju pa māju, gremdējos pārdomās un skaļi dziedu:
kā gribētu ar tevi
ar tevi divatā
bet tu jau esi tāda
muļķe pēdējā
Dziedu es tiešām no tīras sirds un ar vislabākajām jūtām. Man gan ir nelabas aizdomas, ka manas serenādes iedvesmas avots šo galīgi nesaprastu.
Bet laikam tāpēc es arī staigāju pa māju, nevis krītu pie Augstā, Baltā Loga.