Shelly - Post a comment

shelly

01:46 pm

Un pats trakākais, ka pēc visām suņu izstādēm mēs laikam gribam kaķi.
Nē, suņi man joprojām sirds dziļumos patīk labāk par kaķiem, bet suņiem pats galvenais ir cilvēki. Un es esmu ārpus mājas 11 stundas dienā piecas dienas nedēļā kā minimums, un es nevaru būt nevienam un nekam galvenais. Turklāt kucēni - un es gribēju kucēnu - vispār ir jābaro piecas reizes dienā, un tas viss kļūst aizvien sarežģītāk un sarežģītāk.
Kaķi ir daudz patstāvīgāki. Kaķiem vajag māju, un to es varu piedāvāt.
Tiesa, tas nozīmē atkal aktualizēt pāris gadus veco strīdu par būtisko jeb:
- runci vai kaķeni?
- ņurcīt pa māju vai laist pa āru?
Man liekas, šie jautājumi visskaidrāk atklāj sieviešu un vīriešu pasaules skatījumu atšķirības.
Visi vīrieši, ar kuriem man nācies par to runāt, izvēlas runci, kas dzīvo pa āru. Ar argumentāciju - brīvība ir būtiska! Un kaķene var apbērnoties, runcis nevar apbērnoties! Es iebilstu, ka Rīga nav laba vieta kaķim. Tur ir miskastes, slimības, mašīnas, suņi, maniaki, trūkst vēl tikai anakondu un zemestrīču. Turklāt - mūsu pa āru dzīvojošais, pagaidām tīri teorētiskais runcis varētu teorētiski apbērnot kādu pavisam reālu piemājas bomžu kaķenīti. Un ko tad mēs darīsim? Kurš uzņemsies morālo atbildību par nabaga mazajām dzīvībiņām? Beidzamajā reizē vīrs lepni pasmaidīja un teica:
- Kaimiņiene. Viņa jau tā viņus visus baro, lai pabaro vēl piecus!
Es konstanti balsoju par kaķeni, kas dzīvo pa iekšu.