Shelly -

10:15 am

Šorīt es pati sevi šokēju.
Izeju no mājas - mūsu kantorim šodien darba diena, turpinam atstrādāt NATO samitu - un nobrīnos, kāpēc tik gaišs. Un tikai tad man pielec, ka es esmu saputrojusi laikus, un ka patiesībā tagad man jau bija jābūt darbā, nevis ceļā...
Matiem plīvojot, aizjoņoju pie virpas, atskrienu, un konstatēju, ka uz darbu ir atnākusi varbūt 1/4 kolektīva. Pārējie, pēc visa spriežot, guļ, slimo vai tēlo beigtus.
Nu, un kā lai tādos apstākļos mobilizējas uz strādāšanu?