Visur.
Neizpratne ne tik daudz par monogāmiju, kā par ar to dabiski un neatraujami saistītajām parādībām- piemēram vēlmi pieņemt otras puses trūkumus, reizēm pielāgoties un konfliktus risinot izmantot arī citus paņēmienus, nevis vienkārši 'pamet viņu, tak mierīgi dabūsi citu'.
Attieksme 'izvēlēties vislabāko' pret 'savstarpēji pielāgoties' - tā jau arī ir poligāmija pret monogāmiju. Mums jau arī islama strukturētā poligāmija (kas no monogāmijas atšķiras tikai ar partneru skaitu, nevis attieksmi) nav modē - mūsu sabiedrības attieksmē (pat ja ne reālajās izvēlēs) dominē seriālā poligāmija.