Shelly -

Es esmu nonākusi pie secinājuma, ka tas ir tikai normāli. Jo tas ir primārs instinkts - sargāt savu ādu. Un kāpēc lai tas ļaužs riskētu vai mocītos, lai es varētu realizēt kaut ko, no kā labums galarezultātā būs tikai man? Cits variants, protams, ir kaut kādas vienpusēja mīla vai emocionālas atkarība, vai bijīgu baiļu gadījumi, kad cilvēks šķietami upurējas no brīvas gribas, bet patiesībā arī rīkojas nepārvaramu emociju vadīts, un skaidrā prāta visdrīzāk tā nedarītu.
Un vēl ir tie varinati, kad cilvēks dara kaut ko labu citiem, bet patiesībā dara to sava kaifa dēļ, vai lai atpirktos no savas vainas apziņas. Es nedomāju, ka tas ir slikti, bet domāju, ka ir godīgi atzīt, ka labums ir abpusējs.

(Reply to this)