es, piemēram.
Mums guļamistabā mēbeles ir pārbīdītas vairākkārt, tā ka viss ir izjusts uz savas ādas. Es tās draņķes jūtu. Vienā stūrī gulēju ideāli, otrā vienkārši mocījos: man bija sāpīgas MR, nakts murgi, drausmīgs reimatisms kājās... noskaidrojās, ka zem gultas ir āderu krusts, kas iespaido gurnu apvidu un kājas... Pārcēla gultu atpakaļ labajā stūrī - pamazām pārgāja man tas viss...
Dzīvojamā istabā visu mūžu uzvedos kā antikaķis: nekad nesēžu uz dīvāna (tas allaž bijis uz āderēm, un es tur nesēdēju arī pirms vēl rīkstnieks bija izstaigājis un to pateicis), mana vieta ir pie loga - tur ir tīrs.
Un savulaik āderes varēju arī noteikt, pat atšķirt ūdens un uguns āderes: ārkārtīgi interesanti - ej pa gravu, un ceļš liekas strīpains. Un tur, kur vislielākais blīvums, ievas saaugušas ar galotnēm zemē un nezied.