Pusdienlaika snaudā pie sevis prātoju, ka tas man atgādina aizgrābjošās grāmatās un citos pamācošos mēdijos bieži piesauktu scenāriju: "Un pie viņa kapa es gauži apraudājos un visu piedevu".
Ātrāk nekādi nevar.
Un par to riebīgumu - nu, maziņš vienmēr ir riebīgs, tur neko nevar padarīt.