Zini, es neaizstāvu armiju, kā vislieliskāko struktūru. Man ir baigā "sāpe" par vispārizplatīto pilnīgi kroplo iespaidu par LA. It īpaši, kad esmu laulāta ar cilvēku, kas tais struktūrās ir jau 10-o gadu un redzu no otras puses, kas tie ir par cilvēkiem. Mēs, piem., pagājšnedēļ bijām uz "Podpauri" un sagatavojāmies, ka tuvākā laikā būs atkal "sabiedrības uzlidojums" par armijnieku trulumu. Jo spriež jau pēc avīzēm, filmām, rakstiem un pusteikumiem. Spriež pēc stāstiem no padomju armijas laikiem. Mūsu puišiem pieraksta tatāru izdarības. Mūsu puišus kas Irākā bijuši sauc par slepkavām, lai arī vietējie viņus cienija un pateicās par aizsardzību no vietējiem mafiozi, kas kā sēnes pēc lietus tai valstī savairojušies pēc varas struktūru sagraušanas. Bet tas jau nevienu neinteresē. Interesē barā pakaukt pēc uzstādītām notīm.
Un vispār, ja būs valstī "di..ā mati" arī es ņemšu plinti rokā un iešu karot, jo man ir tikai šī vieta. Šīs ir manas mājas un mana zeme. Un arī savam dēlam es mācu, ka savu zemi mācēt aizstāvēt ir gods, nevis kauns.