Tas tiešām ir sarežģīti.
No vienas puses - kā aņukā, ka pēc daudziem gadiem saprot, ka "vajadzēja tomēr klausīt mammu". Bet no otras - kā tā pati mamma var zināt, ko bērns patiesībā domā? Pat ja viņš pasaka visu, kaut kāda smalkjūtība, sapratne un nevēlēšanās aizvainot un patikt arī viņā ir.
Patiesība ir pa vidu un to laikam var atrast tikai ar mēģinājumu un kļūdu metodi. Tāpat kā to darīja neandertālieši.
Un nav nekā jauna šajā pasaulē.. :)