akšausmas mēmas. neko trakāku šobrīd nevaru iedomāties, kā pohainam ar sūrstošu kaklu vēl bezcerīgi stumt mašīnu pa sniegu. drausmīgi, šellij. varu tikai (kārtējo reizi, ibio) apbrīnot "tavu gribasspēku un nezūdošo gaišumu"
| From: | shelly |
Date: | February 13th, 2005 - 09:22 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, mēs gan nebijām diez ko pohaini. Gribējām braukt slēpot, taupījāmies.
Bet par kaklu bija pavisam jocīgi - sapnī es redzēju, ka man no kakla velk laukā diegu - izvilka kādus 4 m. Pēc tam kakls sāka sāpēt. Un nepārgāja arī no rīta, kad pamodos.