Domāju, ka aiziešu līdz Saeimai un nospļaušos. Tāpat kā Saeima ir nospļāvusies uz mani šodien.
Šodien esmu divas reizes būjinājusi jaunievēlēto prezidentu (visu ceļu no Saeimas uz Radio, un no atpakaļ), lepojusies ar degeneralis, kas neapjūk un atrod īstos vārdus, sniegusi interviju radio un neapvaldītā sajūsmā gavilējusi Valdim, kas operatīvs un priecīgs iznāca no pils un aicināja negāzt podus un nedarīt neko nelikumīgu. Klausiet viņam·
Vairāki cilvēki ir pauduši viedokļus, ka viss notiek loģiski - arī Zatleru kādreiz apdirsa, tagad apdirš Bērziņu, vēlāk visi slavēja Zatleru un slavēšot arī Bērziņu.
Nemaz nerunājot par to, ka šāda veida vispārinājumi ir vienkārši smieklīgi (nē, nu, nav smieklīgi, bet tāds teiciens)...
Es kā cilvēks, kas no sākta gala ir slavējis Zatleru un šovakar kliedzis "demisija" Bērziņam līdz aizsmakumam, atļaušos iemest savus piecus santīmus.
Zatlers, pirms kļuva par prezidentu, glāba cilvēkiem dzīvības. Viņš glāba dzīvības un veselības, un darīja to sasodīti labi.
Ko darīja Bērziņš? Vadīja banku. Ko bankas dod cilvēcei un cilvēkam, urbo et orbi? Izņemot deviņas virtuālas naudas vienības uz katrām desmit pasaules naudas vienībām? Vai pie viņa mājas pulcējas pateicīgo klientu rindas? Ko viņš ir devis Latvijai un pasaulei?
Neko. NEKO!
Manās acīs tas izsaka visu.
Paskatījos savas šīvakara bildes un sapratu, ka par spīti tam, ka eju pa ielām dūri gaisā un kliedzot necenzētus saukļus, man ir parādījusies jauna izteiksme, tāds "i will purr for love".
← Previous day | (Calendar) | Next day → |