09:59 pm - Ilustrētā svētdiena
"Ir viens jautājums, kurā manas domas sakrīt ar Šķēles domām," drūmi teica A., ripinot ķerru pa dārzu. "Un tie ir kurmji!" viņš ieaurojās. "Draņķa kurmji!"
( ... tālāk ... )
Samoe hudšoje pohmeļje, što bila u menja, eto kogda ja sem dneij bil trezvim, kā dziedāja Grebis. Aizgāju gulēt pilnīgi skaidrā, un nakts vidū pamodos ar drausmīgām galvassāpēm, kas neatkāpjas arī šorīt. Jāsasaitē kedas, un jābrauc uz S-krastiem.
Šodien darīju visādas neobligātas, bet skaistas lietas: ar A. sakrāmējām malku, veselu tonnu, kas pa ziemu bija sabrukusi čupā, tādās ideāli taisnās rindās, stum kaut vai uz izstādi, un savārīju skābeņu zupu no dārza skābenēm. Vēl man ir tulpes, ziedoši cidoniju zari ("tik daudz cidoniju mums nemaz nevajag!" mani drošināja mamma), mārpuķītes un ilggadīgie loki.
Tie cilvēki, ar kuriem esmu iepazinusies pēdējos mēnešos, parasti ļoti brīnās, kad uzzina - kādreiz es esmu smēķējusi.
- Kā! - viņi parasti sauc - Tu nemaz TADA neizskaties!
Tādos brīžos es mulsi raustu uzacis, mēģinot saprast, ko nozīmē TĀDA. Un KĀDA tad es izskatos tagad. Un gluži patvaļīgi atceros nesen lasīto "Skorpina namu", kur puisītis uztraucas, ka visi uzzinās - viņš ir klons.
"Es tev atklāšu milzīgu noslēpumu," saka viņa labākais draugs jau stipri uz grāmatas beigām. "Klonu neviens nevar atšķirt no cilvēka."
Kaut kā tā.
"Ir viens jautājums, kurā manas domas sakrīt ar Šķēles domām," drūmi teica A., ripinot ķerru pa dārzu. "Un tie ir kurmji!" viņš ieaurojās. "Draņķa kurmji!"
( ... tālāk ... )
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |