Tie cilvēki, ar kuriem esmu iepazinusies pēdējos mēnešos, parasti ļoti brīnās, kad uzzina - kādreiz es esmu smēķējusi.
- Kā! - viņi parasti sauc - Tu nemaz TADA neizskaties!
Tādos brīžos es mulsi raustu uzacis, mēģinot saprast, ko nozīmē TĀDA. Un KĀDA tad es izskatos tagad. Un gluži patvaļīgi atceros nesen lasīto "Skorpina namu", kur puisītis uztraucas, ka visi uzzinās - viņš ir klons.
"Es tev atklāšu milzīgu noslēpumu," saka viņa labākais draugs jau stipri uz grāmatas beigām. "Klonu neviens nevar atšķirt no cilvēka."
Kaut kā tā.