Šodien bijām Talsos. Visu dienu ļoti smuka sniga, kā uz kartiņas, mēs izkāpelējām pāris paugurus, vēsturisko centru un parku, un paēdām Stenderā (jā, Stenders nav tikai ziepju vārītāji, tas ir arī Kurzemes picēriju tīkls)(bija garšīgi, laipni un smuki, vienīgi vajadzēja paklausīt apkalpojošo meiteni, kas biedināja, ka 28 cm diametra pica vienam cilvēkam ir padaudz: man nācās turpat pusi no savas Stender's special nest mājās). Un Talsos visās malās ir sazīmēti un sagleznoti kaķi, kaķi uz sienām, izkārtnēm, maziņi, lieli, raibi, pilnā augumā un portretā. Mjau, mjau, mjau...
Gaidot pasūtījumu picērijā, izšķirstīju kādu mazliet nodriskātu viendzimuma žurnāli*, un apstājos pie intervijas ar seksologu, uzvārdā, šķiet, Šulcs. Šulcs, tāds slaids, plikpaurains onkulis, ne vien stāstīja par savām bērnības traumām un pašreizējām mīlas uzvarām, bet arī izteica interesantu novērojumu: dažreiz sievietes, kas it kā gribot precēties, patiesībā grib, lai vīrietis viņas adoptē.
Es to tagad, iespējams, pavisam kleini atstāstu un Dārgajam man ar neizdevās izskaidrot šo negaidīto teoriju, viņš uzreiz sāka runāt par to, ka sievietes no laulības gaida visu problēmu atrisinājumu, vai vismaz visu lielo problēmu risinājumu, bet jāatzīst, emocionālā līmenī man tas likās nenormāli trāpīgs novērojums. Pāris gadus pirms kāzām es jutos kaut kā tā.. visai bārenīgi, patiesībā.
* jā, man ir nopietns issue ar šito, es varu lasīt visu un visur
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |