Principā, ja es uzzinātu, ka stunda X ir klāt un pasaule ies bojā, teiksim, rīt no rīta, es pat nebūtu briesmīgi sarūgtināta. Tik vājprātīgs ir mans slinkums, jā, jā.
Man slinkums meklēt, bet es nupat iedomājos vienu jautājumu, kas man uzreiz nāk prātā visu ebreju kompensāciju kontekstā: padomju varas atsavinātie īpašumi 90. gados (ar lieliem ķīviņiem un dažiem šāvieniem) tika atdoti to pirmskara īpašniekiem. Vai tad ar nacistu atņemtajiem ebreju īpašumiem netika darīts tas pats?
Man domāt, atdod visiem visu, kas viņiem atņemts (ja vien tas nav uzspridzināts vai noslīcināts, vai apēsts vai sabrucis, vai aizvazāts nezināmā virzienā un sapluinīts mazos gabaliņos) (principā tas nozīmē - atdod nekustamos īpašumus), un miers mājās.
PS - Par amīšu vēstnieku, kas nupat TV ziņās publiski paziņoja, ka viņam neesot nekādu faktu (!!!), bet toties ir Viedoklis (!) un Vērtības (!), no komentāriem atturēšos. Neapskaužu viņu PR dienestu.
Jocīgākais, ka man visvairāk visā pasaulē joprojām pietrūkst laika.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |