Šodien pirmo reizi mūžā devos ziemas skrējienā. Ļoti ļoti skaisti, balts sniegs, zilas debesis, vienīgi es jutos maķenīt kā ezītis, kas iemācījās elpot caur dibenu, apsēdās un nosmaka. Es nemāku skrienot elpot caur degunu, bet ziemā tas ir LIELS mīnuss. Cerams, ka nedabūšu plaušu karsoni. Ar drēbes ir viela pārdomām: slēpošanas jaka noteikti ir par biezu, bet ar divām vasaras jakām tomēr būtu par plānu.
Vēlāk aizdevos uz bibliotēku, izmantoju iespēju mēneša pēdējā sestdienā nodot nokavētās grāmatas bez soda naudas, un paņēmu V.Igo "Parīzes Dievmātes katedrāli". Jā, jā. Par spīti tam, ka visu bērnību un lielāko daļa pusaudža gadu pavadīju ar degunu grāmatās, es neesmu to lasījusi. Vēl vairāk - es vispār nekad neesmu neko no Igo lasījusi. Tas noteikti būtu labs fakts priekš kādreiz populārajiem topiem "5 lietas, ko jūs par mani nezināt".
Visbeidzot ar Dārgo, mammu un māsu devāmies uz ģimenes filmu "Harijs Poters un nāves dāvesti". Konstatēju, ka lai gan šo grāmatu es esmu lasījusi, saturu neatceros absolūti, un visu skatos kā lielu jaunumu. Arī labi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |