Nekas nav mainījies - "Princis Kaspiāns", lai kuro reizi skatīts, mani saraudina daudz ātrāk un efektīvāk nekā, piemēram, "Remember me".
Patiesībā tā ar mani ir bijis vienmēr, jau tad, kad biju ppavisam maza - es ar diezgan cietsirdīgu ziņkāri varēju vērot cilvēku ciešanas, kamēr viss, kas ir spalvains un staigā uz četrām kājām, aizkustina mani līdz sirds dziļumiem un izsauc visvētraināko līdzjušanu momentā. Un šajā ziņā nekas nav mainījies.
Viss, viss, tūlīt izšņaukšu degunu un nomierināšos.
Aa, un vēl es varu palielīties*, ka trešdien Dārgais man uzdāvināja Narvessen jaunāko akcijas āķi - zvēru krūzē. Zvērs (domāts siāmiešu kaķis laikam) ir maziņš, pilnīgi traģisks un no sēdēšanas traukā viņam ir nolocījušās ūsas, taisni nesaprotu, gludināt tās ar gludekli vai kā, bet krūze ir visai kruta - milzīgi liela, bieza un tāda, gandrīz vai jāsaka, respektabla. Rokā turas ļoti patīkami.
*Es saprotu, ka pamazām riskēju izklausīties pēc vairuma uzņēmumu tviterī, kas to vien dara, kā liela paši sevi ar "mums ir jauns veikals!!!", "mums ir jauns produkts!!!", "mums ir jaunas cenas", "mēs vispār esam paši labākie!!!", kamēr visi apkārtējie ir nomiruši vai vismaz ieslīguši komā aiz garlaicības.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |