Un tagad mēģiniet iedomāties: es taisu vakariņas, rosos virtuvē, tur silts, gaišs, aiz loga auksts, miglains, es griežu lociņus, maisu biezpienu, kartupeļi vārās, pa radio skan tiešām feinas latviešu dziesmas, "kur redzēja pārnākam karā dotu bāleliņu", "ik rītu Vidzeme kā cielaviņa pretim skrien,", "sadedz savu balsi meklējot" un tamlīdzīgi, mājās esam mēs divi vien, divi vistuvākie un vistrakākie cilvēki pasaulē, un es sajutos tik neticami laimīga un tik neticami mājās, es sajutu to, par ko dziedāja koncertā, uz kuru šodien bijām* "dari manu sirdi atkal spožu", vai kaut kā tā.
Tāds iekšējais salūts, turpat virtuvē.
Daudz laimes! Lai sirdis ir spožas!
* šodien bijām latviešu komponistu koncertā vecajā Ģertrūdes baznīcā (skaisti), foto izstādē kino teātrī Rīga (sirsnīgi), redzējām Visu Latvijai lāpu gājienu (iespaidīgi!) un visādus starojošās Rīgas objektus (man vislabāk patika tāda staraina bumba pie Vērmaņteātra trolejbusu pieturas).
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |