Vētra tējas glāzē - salecos ar GlavBuhu. Pusdienojam picērijā, tiek atnests rēķins, un GlavBuhs tādā nicīgā balsī izmet:
- Nu, tad tu samaksā un pēc tam sarēķini, cik katram jāmaksā?
- Nu, katram jau pašam jāzina, cik apēdis, - es pārsteigti atbildu. Es, protams, iedevu savu klienta karti, lai dabūtu atlaidi, bet tas nenozīmē, ka es taisos par visu maksāt. Pārējās dāmas nospriež, ka maksās uzreiz. Sākām rēķināt.
- Nu, pēc kā tas tas izskatās, - pīkst GlavBuhs - Ka mēs te ar kaut kādiem santīmiem... (un nober drausmu kaudzi viensantīmnieku uz galda, jāpiebilst).
- Var jau neskatīties, ja nepatīk - es, viegli aizkaitināta, atcērtu, un turpinu skaitīt.
GlavBuhs mežonīgi apvainojas, pieceļas un aiziet.
Pumpu dienas, vai?
Ceļu noteikumu uzdevumu grāmatā pirmās palīdzības sadaļā, pie jautājuma:
- Ko darīt pēc odzes kodiena?
Pieķēpāta atbilde:
- Uztaisīt suši...
Šodien pirku cigaretes Dārgajam, un mans iekšējais žīds gandrīz galus atdeva - turpat divi lati!!! Divi lati!!! Dienā!!!! Manas pusdienas maksā lētāk. Sēdēt pie auto izpūtēja būtu lētāk (un efekts - tas pats)!!!
Teicu, ka par autobusu maksās viņš.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |