Kamēr Dzintaru koncertzāle līdz ar Kustaricas Nesmēķētāju orķestri pilnā kaklā auroja:
- Do you agree?
- Fuck you, MTV!
es pie sevis nodomāju, ka konkrētā zāle, protams, nekad neder. Šāda tipa mūzikai būtu jāskan turr, kur iespējams dejot, lēkāt, dīdīties un virpuļot, ne tikai dīdīties krēslā un kustināt kāju pirkstus. Taču dziļākajā būtībā ar Balkānu mūziku ir tā pat, kā ar lasi un gailenēm - tos ir neiespējami sačakarēt. Tie vienmēr garšo labi.
Kad viscaur nosvīdusi (nopietni, man liekas, ka šī ir pagaidām karstākā diena!), aizkaitināta (man nekas nesanāk!), apbēdināta (man NEKAS nesanāk!) un klibojoša (turklāt krītot esmu izgriezusi labo roku, tā tagad kustās ar grūtībām) atvilkos mājās no braukšanas, man likās, ka mana dzīve ir vienkārši nožēlojama. Totāli un absolūti. Tad es atveru savas cibas friendlisti, kas ir pilna ar "i write like...", un saprotu, ka mana dzīve vēl nav tā pati sliktākā. Citi, izrādās, pavada savas brīvdienas vēl trulāk.
Nenosodiet nu mani pārāk bargi.
Lietainas brīvdienas ir gandrīz vai brīvdienas manā gaumē. Kamēr lietus lija, temperatūra kritās un Dārgais skatījās "Saules nogurdināto" otro daļu, es sēdēju uz dīvāna (esmu iemanījusies ierušināties uz dīvāna, izmantojot tikai vienu kāju), lasīju jauno glancēto dižpārdokli par Frīdu un pētīju iedegumu sev uz kājām - man uz pēdu augšpuses ir iedegušas sandaļu siksniņas, kas laikam ir jauks signāls par maniem saules vannu paradumiem.
Un pēc tam - bungas, taures un sporta svilpes! - es izvilkos paskriet. Pilnīga elle, teikšu, kā ir, joprojām ļoti karsts, turklāt nenormāli slapjš, fiziskās formas vietā - pilnīga fiziskā neforma. Bet labs darbiņš, kas padarīts.
Un visbeidzot vakariņās vēl viens obligātais vasaras pasākums - jaunie kartupeļi ar visu mizu (nu, un siļķe ar biezpienu, un visas citas lietas, kas šādos gadījumos piestāv).
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |