Kad viscaur nosvīdusi (nopietni, man liekas, ka šī ir pagaidām karstākā diena!), aizkaitināta (man nekas nesanāk!), apbēdināta (man NEKAS nesanāk!) un klibojoša (turklāt krītot esmu izgriezusi labo roku, tā tagad kustās ar grūtībām) atvilkos mājās no braukšanas, man likās, ka mana dzīve ir vienkārši nožēlojama. Totāli un absolūti. Tad es atveru savas cibas friendlisti, kas ir pilna ar "i write like...", un saprotu, ka mana dzīve vēl nav tā pati sliktākā. Citi, izrādās, pavada savas brīvdienas vēl trulāk.
Nenosodiet nu mani pārāk bargi.