Jāatzīst, ka izreklamētie brokasteri mani stipri pārsteidza (jā, esmu reklāmas upuris, turklāt upuris, kas izķemmēja divus veikalus, līdz tika pie kārota!). Cepums kas cepums. Kur tie izreklamētie pilngraudi bija paslēpušies, es nezinu, varbūt bija labāk paciņa jāpakrata. Šķiet, ka ēst auzu cepumus brokastīs būtu veselīgāk (un lētāk ar!).
man ir tiiiik karsts
datoriķis bija atnācis pārlik kolēģes datoru, un mēs kopā izsvīdām sapņu ainu:
stāvēt līdz kaklam ūdenī
un galvā meksikāņu sombrero
man liekas, tas būtu ideāli
Ir piektdienas vakars, un dzīve sāk šķist gaišāka.
Izbraukājām vingrojumu, kas CSDD eksāmenos pazīstams kā "garāža" (viens A. izteikums, kas mani stipri dzina depresijā, bija iepriekšējā reizē nevērīgi izmestais "redzi to meiteni, kas brauc starp riepām? cik viņa to lēni dara? un kāpēc tu tā skrien? bet mums jau tas vēl 100 gadus nespīd.." Ha.)
Esmu nopirkusi savu pirmo kleitu pa visu vasaru. Melnu, ar puķēm. Tieši piemērotu maniem milzīgajiem, melni-puķainajiem ausu riņķiem. Un pat neiesprūdu. S izmērā. Tiesa, tikai mājās atnākot, izdomāju, ka tas, ko es uzskatīju pa priekšu, tomēr ir pakaļa. Ai, abejādi nav ne vainas.
Dārgais ir devies pasaulē. Bet A. ir atvedis manis pasūtītās jaunās grāmatas, "Atriebes ceļus", "Soņečku" un "Frīdu". Un man ir "Meitene, kas spēlējās ar uguni" DVDRip. Varbūt es varētu saņemties un uzkopt māju, lai rītdiena un parītdiena brīvākas. Vai varbūt es varētu sastellēt kājas pret griestiem un nedarīt neko neko.
Vai es jau teicu, ka ir piektdienas vakars?
Nē, tik tiešām, dzīve var būt visai jauka (arī bez ūdens līdz zodam un sombero galvā).
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |