Shelly - March 12th, 2010

Mar. 12th, 2010

01:06 pm

Varat ieteikt labu darbnīcu (vēlams, protams, centrā vai Ķengaragā), kur salabot Canon fotoaparātu (vecu, bez garantijām)? Esmu ar mieru maksāt saprāta robežās.

(5 comments | Leave a comment)

05:00 pm

Šodienas vakcinācijas kaislības mani iedvesmoja doties uz cāli un palasīt par ezotēriku.
Un droši vien, mājās ejot, dabūšu vismaz putna kaku uz mēteļa, un tas, protams, būs pilnīgi pamatoti, nav ko ņirgāties, jo briesmīgi pārsmējos par ierakstiem stilā:
"Mīļās! Sūtat man aizsardzību!!!!! Lūdzu!!!!
Man gāžas virsū visa pasaule -nu ne pasaule - bet finansu krīzes lietas, dzīvokļa īres nespējas, tuvāko divu radu naids no zila gaisa atklāts naids! Turējos, pozitīvi domāju, liku apļus, sfēras, meditēju, bez panikas, bez provocēšanās - bet nāk un nāk, kā vienu nokārtju, otrs gāžas, kā otru knapi savelku nākamais virsū - vis brūk virsū" (paraksts: eksperte).

(12 comments | Leave a comment)

08:08 pm

Nu jau kādu laiciņu pamazām lasu uz priekšu "Meiteni ar pūķa tetovējumu". Tā ir ļoti jauki un gaumīgi sarakstīta grāmata, bet noteikti ne no tām, kuras nevar nolikt, kamēr nav izlasīts līdz galam, tā es pie sevis domāju. Līdz šim rītam.
Šorīt paņēmu grāmatu, lai palasītu, kamēr ūdens uzvāras un putra ievelkas, un bez jebkādiem brīdinājuma šāvieniem dabūju āķi lūpā. Un tā pa riktīgo, līdz galam. Jo grāmata no jaukas un gaumīgas kļuva šausminoša. Patiešām briesmīga. Un līdz ar to - nenormāli aizraujoša. Būtu viela pārdomām. Bet ne tagad. Tagad sēžu mājās viena pati, lasu un lasu, pār muguru skrien šermuļi, spalvas slejas gaisā, ir ļoti ļoti bail, bet malā nolikt - pilnīgi neiespējami.

(11 comments | Leave a comment)

09:16 pm

Lai nomierinātu nervus, saslēdzu visas gaismas dzīvoklī, ielēju sev mēriņu un sarīkoju sev un kaķītim ķisenu kaujas.
// kādu laiku atpakaļ bioloģiski audzēto tēju veikaliņā kaķītim nopirkām zaļu vilnas spilventiņu ar kaķumētras pildījumu. Pārdevēja solīja, ka kaķi pēc šitās mantas esot kā traki, bet Gizmo izturējās diezgan distancēti. Līdz šim vakaram, kad man ienāca prātā pakratīt spilventiņu kaķim acu priekšā. Tagad mēs spilvena dēļ kaujamies ne pa jokam. Mans jau gandrīz trīs gadus vecais lielais runcis kož uz visām pusēm un skrāpē ar visām četrām.
/// lai gan, ja paskatās, spilventiņam vienā pusē ir izrauts maziņš caurumiņš, pa kuru ārā lien gari, bāli stiebri, kas viegli smaržo pēc siena. Varbūt ķisena kodīšana līdz šim vienkārši bijusi tāda intīma izprieca.

(Leave a comment)
Previous day (Calendar) Next day