![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
08:08 pm
Nu jau kādu laiciņu pamazām lasu uz priekšu "Meiteni ar pūķa tetovējumu". Tā ir ļoti jauki un gaumīgi sarakstīta grāmata, bet noteikti ne no tām, kuras nevar nolikt, kamēr nav izlasīts līdz galam, tā es pie sevis domāju. Līdz šim rītam.
Šorīt paņēmu grāmatu, lai palasītu, kamēr ūdens uzvāras un putra ievelkas, un bez jebkādiem brīdinājuma šāvieniem dabūju āķi lūpā. Un tā pa riktīgo, līdz galam. Jo grāmata no jaukas un gaumīgas kļuva šausminoša. Patiešām briesmīga. Un līdz ar to - nenormāli aizraujoša. Būtu viela pārdomām. Bet ne tagad. Tagad sēžu mājās viena pati, lasu un lasu, pār muguru skrien šermuļi, spalvas slejas gaisā, ir ļoti ļoti bail, bet malā nolikt - pilnīgi neiespējami.