Shelly - December 21st, 2009

Dec. 21st, 2009

09:15 am

Darba Ziemassvētku ballītei jāiegādājas kaut kas par tēmu "sasildīsimies ziemā!".
Socioloģisks novērojums: dāmas pie šāda moto sāk domāt par kažokiem, kungi - par polšiem. Tas tā ir vienmēr, un tur nekā nevar padarīt.
Sasprindzinot visas smadzeņu šūnas, lai pārvarētu adītu zeķu un balzamu barjeru, un aizdomājos līdz tējai/kafijai/kakao vai vannas sālim (tupi vannā un nelien ārā!). Bet manu izvēli visbeidzot noteica Dārgais, kas ne mirkli nešauboties, ierosināja nopirkt, teiksim, puskilo speķa.

(7 comments | Leave a comment)

10:49 am

Man ir četras dāvanas no padsmit vajadzīgajām.
Toties esmu atradusi Kornēlijas Apšukrūmas dzejoli par Jaungadu, un tagad taisos to izsūtīt visiem saviem smalkākajiem, snobistiskākajiem, literāri izglītotajiem draugiem kā dunci aknās:
Uz Ziemassvētkiem dāvināsim
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.

Un ja šie nebūs pietiekami pateicīgi, dabūs visu dzejoli, ne tikai vienu pantiņu!

(1 comment | Leave a comment)

09:38 pm

Kolēģe mani sakaunināja, ka es tikai klepoju un klepoju, un klepoju visu cauru dienu, un nemaz neārstējos*. Tagad esmu sagrabinājusi skapī (un mazliet - aptiekā) treju veidu tabletus (Falimint, Strepsils Intense, Decatylen) un divu veidu sīrupus (Pini Plus, Bronhosan), un divus pūšamos aerosolus (FaryngoSpray, LaryngoSpray). Kamēr to visu pa vienai devai ielieto, jau pienācis laiks sākt visu par jaunu.

*"Nemaz" - tas nozīmē "šodien". Pagājušajā nedēļā es ārstējos. Šodien - nē. Jā, brīžiem man nolaižas rokas. Kopš iestājusies ziema, es neesmu bijusi vesela nevienu dienu. Nepārtrauktas kakla sāpes, temperatūras, iesnas, jūtīgas ausis, nesaprotamas kreveles, konjuktivīti, muguras sāpes, asiņojošs deguns, migrēnas utt etc. Es dzeru zāles katru dienu, un visas dienas. Protams, ka tas nav nekas nāvējošs un tā kā šobrīd man ir iespēja (gan neklātienē) vērot, kā tās pašas kolēģes vīrs, cilvēks, kas 40 gadus bijis vesels kā zirgs, nokļūst slimnīcā un iznāk no tās jau kā invalīds, kam medicīna atmetusi ar roku, kauns kunkstēt. Taču brīžiem ļoti gribas.

// Bāc, kamēr šo visu rakstīju, aizmirsu, kas no aptieciņas man tagad jāēd...

(5 comments | Leave a comment)
Previous day (Calendar) Next day