Ņemot vērā, ka kāzu šampanietis ir izgulēts, miega vairs nav nevienā acī, toties visa pasaule saldi guļ un labākais, kas iet pa TV, ir Džeksona klipu izlase, varētu sākt pusvienos naktī nodarboties ar kaut ko šausmīgi sabiedriski derīgu. Nu, varbūt ne gluži sūkt grīdu, to man kaimiņi nepiedotu, bet, piemēram, izberzt plīti varētu.
* Nespēju atturēties un palielīšos, ka piektdien noskatījāmies Avatar (bija laba. Sajutu spēcīgu radniecību ar tām lidojošajām ķirzakām, šķiet, Banšī - tās arī lidoja tikai ar vienu cilvēku mūžā) un ar manu vienīgo lidoni apēdām dārgākās sviestmaizes, ko vien var apēst kinoteātra foajē Rīgā (nekad nebūtu iedomājusies, ka Stockmann tās mazmazītiņās maizītes ar tomātu un mocarellu tirgo nevis par Ls 2,15 kg, bet gan gabalā!!!).
* Sestdien sekmīgi nokļuvām kāzās (par spīti tam, ka bijām jau izbraukuši no mājas, kad atklājām, ka neesam paņēmuši puķes. Metām loku, un braucām pakaļ), sekmīgi nosvinējām (par spīti šampanieša dzeršanai ārā, uz ielas. Silts nebija) un sekmīgi nokļuvām mājās (patiešām sekmīgi, bez "bet").
* Svētdienas rītā jutos gatava atteikties no sava pašreizējā - pagaidu - instruktora. Viņš mani zāģē. Viņa mīļākie izteicieni ir (tādā klusā, bet ļoti emocionālā balsī, it kā es būtu uzkāpusi uz viņa sandaļotās kājas ar kerzu): "Bet kāpēc tu tā dari?" "Kāpēc tu nedomā?" Kāpēc man viss jādara tavā vietā?" "Kāpēc es varu izdarīt, bet tu ne?" Visbeidzot es sāku bļaut. Bāc, ja es visu prastu un mācētu, man nevajadzētu instruktoru par Ls 10 reizē. Man jau sprandā krampji sametas un es viscaur nosvīstu no piepūles, bet tas nūģis joprojām uzvedas tā, it kā man tikai vajadzētu mazliet pacensties!
* Izņēmu savu iešūto vintāža mēteli, kurš izskatās ļoti piedienīgi, nopirku zāles un picu, izberzu plīti, podu, iztīrīju kaķa kasti, noslaucīju putekļus, izsūcu grīdu un visnetīrākās vietas pat izmazgāju, sametu drēbes vešmašīnā un savedu kārtībā matus.
Bāc, man stipri pietrūkst vienas brīvdienas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |