Federiko Adhanazi. Žēlsirdīgās.
Lasīju un ik pa brīdim domāju, kas tas par sviestu. Pilnīgs sviests no pornogrāfijas un farsa. Bet beigas ir āsu kikojošas, tiešām.
Kādreiz, kad mēs visi dzīvosim kādā labākā pasaulē, kādā pasaulē no Lenona "Imagine", kur debesis ir zilas, ledāji nekūst, bet krīze - nežņaudz, man piederēs psihoterapeita prakse. Man būs mazs, jauks, gaumīgi aptumšots kabinetiņš ar nelielu, bet pufīgu dīvāniņu un salvešu kastīti uz roku balsta, bet es pati sēdēšu aiz liela ozolkoka galda, pakšķināšu pīpīti un skaidrošu izbiedētajiem, bet cerību pilnajiem pacientiem:
- Jūs sajaucāt dokumenta datumus, jo zemapziņā vēlaties atgriezties pagātnē. Jūs nespējat pieņemt pašreizējo mirkli.
- Jūs aizmirsāt savu mobilā telefona lādētāju darba, jo zemapziņā vēlaties uz turieni pārcelties. Jums vajadzētu parunāt par savām izjūtām ar savu sievu.
Pak, pak ar pīpi, no jums Ls 30, tiksimies pēc nedēļas. Nākamais!
Man liekas, es būtu tiešām izcila.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |