Ja nu vēl kādu interesē, šodien 16.00 Nacionālo mazākumtautību kultūras namā "Ankol" Slokas ielā 37 notiek gruzīnu vīru ansambļa "Chvenebureki" dziedājumi. Ieeja - pret ziedojumiem.
Koncerts bija feins. Gruzīņi dziedāja kolosāli, spēlēja ļoti atraktīvi un dejoja absolūti ugunīgi, auditorija plaudēja kā traki, un pāris vietējie gruzīņi metās augšā no krēliem, lai laistos improvizētos solo.
Tiesa, zināmas pārdomas par valodām man radās. Paši gruzīņi runāja tika gruzīniski. Kāda biedrību dāma tulkoja viņu tekstus krieviski. Kas interesanti, gruzīņu dziedoņi, šķiet, visai labi viņu saprata, jo ik pa laikam centās iejaukties tulkojumos (bet tikai gruzīniski - kas būtu saprotams, ņemot vērā viņu un Krievijas valsts attiecības). Auditorija runāja latviski, krieviski un gruzīniski.
Un tad rodas jautājums - kāda figa pēc viss gruzīnu pasākums tika tulkots tikai krieviski, un latviski nebija neviena vārda - pat ne "labvakar"?
Un tad rodas pārdomas par vietējo mazākumtautību biedrību hronisko un sāpīgo nespēju, piedodiet man skarbumu, pārcirst nabassaiti ar mati Austrumos, lai kas arī nenotiktu.
Visādā ziņā, lai gan atmosfēra pasākumā bija ļoti sirsnīga, draudzīga un ģimeniska, es kā latviete jutos tur tik neiederīga, ka vispār neiedrošinājos runāt, un kad kāds vīrietis pie banketu galda piedāvājās man ieliet sulu, es tikai māju ar galvu un stiepu glāzi, nespējot izdvest ne vārda.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |