Maks vairs neturas ciet. Noorganizēju izmeklēšanu un finansu revīziju, un saskaitīju sev ikdienas naudas zuteni 25 viensantīmniekus un 41 divsantīmnieku.
Nu, un ko tad lai ar visu šito bagātību dara?
Izlasīju beidzot ziņu par jaunajiem sociālajiem maksājumiem, un mani vairāk ieinteresēja izmaiņas bezdarbnieku pabalstos (nekā personiska, bet tomēr interesanti).
"Izmaiņas gaidāmas arī bezdarbnieku pabalstu izmaksas kartībā - paredzams, ka no 1.jūlija bezdarbnieki, kuru pabalstu saņem četrus vai sešus mēnešus, arī turpmāk tos saņems pēc pašreizējās kārtības, taču tā kā izmaksas termiņš ir pagarināts līdz deviņiem mēnešiem, viņi atlikušajā laikā – attiecīgi piecus vai trīs mēnešus - saņems 45 latus mēnesī."
45 latus mēnesī? A kā vispār ir paredzēts izdzīvot par Ls 45 mēnesī? Kāda jēga maksāt šitāda apmēra balastu, tfu, pabalstu?
Ja ticam pasākuma programmai, tad pie mums viesojas lietuvietis vārdā "Sarunas".
Šausmīgi sen nebiju klausījies "Aqarium". Bet tur patiesibā var atrast visas atbildes, arī uz tiem jautājumiem, ko nav ienācis prātā pajautāt.
Брат Никотин, брат Никотин,
Я не хочу ходить строем,
Хочу ходить один.
Gabals, kas mani piebeigs pavisam, būs "Gorod".
Pirms pāris gadiem māsiņa ciemojās pie diviem mums ļoti mīļiem draugiem ārzemēs, un kā dzimšanas dienas dāvanu man atveda "Gorod" tulkojumu latviski, kuru arī cītīgi nodziedāja - tādā absolūti enģeliskā soprānā. Klausījos un raudāju, goda vārds. (Vēl viņa atveda burvīgu trasnvestītisku koši rozā pūku šalli, kā jau no Amsterdamas, bet ne par to šis stāsts.)
Viņa dziedāja, un es zināju, zināju par visiem 100% - zelta pilsēta pastāv, pa to staigā zvēri, "neredzēti smukiņi", spīd zvaigzne, "tā tava ir, ak, eņģel mans, tā tava ir vienmēr", zaļo dārzs, un tie, kas, kas mīl, tiek mīlēti. Un nevar būt citādāk.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |