![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
10:57 pm
Gabals, kas mani piebeigs pavisam, būs "Gorod".
Pirms pāris gadiem māsiņa ciemojās pie diviem mums ļoti mīļiem draugiem ārzemēs, un kā dzimšanas dienas dāvanu man atveda "Gorod" tulkojumu latviski, kuru arī cītīgi nodziedāja - tādā absolūti enģeliskā soprānā. Klausījos un raudāju, goda vārds. (Vēl viņa atveda burvīgu trasnvestītisku koši rozā pūku šalli, kā jau no Amsterdamas, bet ne par to šis stāsts.)
Viņa dziedāja, un es zināju, zināju par visiem 100% - zelta pilsēta pastāv, pa to staigā zvēri, "neredzēti smukiņi", spīd zvaigzne, "tā tava ir, ak, eņģel mans, tā tava ir vienmēr", zaļo dārzs, un tie, kas, kas mīl, tiek mīlēti. Un nevar būt citādāk.