Pirmo tramvaju bija jāgaida diezgan ilgi. Un tas bija pilns, tāpēc nolēmu pagaidīt otru. Drīz taču jānāk tukšākam?
Kļūda. Patiesībā, pat vairākas nopietnas kļūdas.
Otrs - pēc 15 minūtēm, kas nav akurāt zibenīgi - bija pavisam pilns. Es aizvēru uz to acis un iespiedos iekšā.
Pēc tam 40 minūtes stāvēju uz vienas kājas un klausījos, kā tramvajs katrā pieturā zvana kā plānprātīgs. Tramvajam redzies, durvis netaisās ciet. Būtu mums viņa problēmas!
Visbeidzot, jau viegli nokaitināta, izēlos savā pieturā. Un kamēr luksoforam pie gājēju pārejas mainījās gaismas, vēroju, kā pa pēdām manam pārbāztajam fantasmagorijam aizbrauc divi tukši tramvaji.
Divi tukši tranvaji minūtes laikā!!!!
Pirms tam bija divi tramvaji pusstundas laikā!!!
Man no sašutuma gandrīz aizcirtās elpa. Biju spiesta atspiesties pret apmali un uzpīpēt.
Atguvu elpu un apcerēju, vai man izdotos internetā iegādāties sprāgstvielas? Droši vien. Ja man ir gandrīz izdevies saformēt cibā orķestri no pirdēja un briesmīgi slikta bajānista, kas kopīgi atskaņotu "Kur tu teic gailīt mani", kāpēc gan es nevarētu, mazliet piepūloties, atrast nedaudz trotila? Pēc tam noskaidrot, kur dzīvo Rīgas Satiksmes valdes priekšsēdētājs, un uzraut viņu pa taisno gaisā*.
Lai mazliet nomierinātos, iegāju veikalā, iegādājos matu krāsu un sejas krēmu.
Tad, kad no darba atvelsies Dārgais, būs pavisam labi, jo, lai gan esmu iemācījusies ar vienu roku** apgriezt abām rokām nagus, es joprojām nespēju ar vienu roku attaisīt bundžu ar tunci, ko likt pie griķiem.
*Kāpēc valdes priekšsēdētāju? Da nav ko sīkumoties. Jeslji grabitj, grabitj miljon, jeslji jebatj, tad valdes priekšsēdētāju!
** http://klab.lv/~shelly/830738.html
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |