12:07 pm
Šorīt pamodos no tā, ka biju nošķaudījusi sev visu degunu. Un abas segas, protams, bija sapinušās tā, ka man nebija, ar ko segties.
Apkuri pieslēdziet, murmuļi nolāpītie!
Visu nedēļas nogali vācos spēkus uzrakstīt recenziju par "Nekrofīlu". Neko diži nesavācos, toties jau pie pirmajiem vārdiem atrāvos pa asti no dienasgramatas, ka es neko nesaprotot, un vispār. Nu, ka vispār, ta vispār, tomēr aizvēršu acis un uz sekundi iztēlošos, ka manam viedoklim ir tiesības pastāvēt, pārvarēšu neticamu gara un miesas kūtrību un ieklabināšu dažus subjektīvus, marginālus vērtējumus.
( ... tālāk ... )
Vispār nedēļas nogale bija šausmīgi feina. Aizbraucām uz zoo, izstaigājam to krustu šķērsu, aplūkojām visus trīs žirāfus, papriecājāmies par kaķiem, zaķiem, tīģeriem, ķenguriem, nīlzirgiem ("nīlzirgs - tas ir zajebis!" martcore), lauvām, pūcēm un kaut kādiem maziem, feiniem pūčveidīgiem rausīšiem, kas draudzīgi sēdēja zarā un kuru nosaukumu es jau esmu laimīgi aizmirsusi, un briesmīgi nogurām. Secināju, ka pārīšiem zoo nereti sagādā daudz lielāku prieku nekā ģimenēm ar bērniem - vismaz trīs dažādu ģimeņu bērni, stāvot pie kārtējā voljēra, skaļi bļāva "nu, kad mēs iesim tālāk/mājās?", bet neviens pārītis tā nedarīja, visi disciplinēti, rociņās saķērušies, klīda pa celiņiem ar aplaimotām sejām. Pēc tam rijām picas un noskatījāmies "Fauna labirintu" (beidzot! arī kruts). Svētdien šrubīju māju, četras reizes skrēju uz veikalu, jo visu laiku kaut kā pietrūka pilnai laimei, un lasīju tālāk par Vollesu. Pilnīga idille.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |