Tāks, tagad es visu dienu trīšos pa savu benķī un nervozēšu. No rīta atklājām, ka pazudušas manas atslēgas. Parastajā vietā uz skapīša nav. Pārskatīju džinsas, kas bija mugurā beidzamajā reizē, kad gāju uz veikalu, un iepirkumu somu. Nav. Pārčamdīju dzīvesbiedru - nav.
Droši vien iesviestas kādā atvilktnē, uz kurpju pārvelkamā soliņa vai starp tupelēm. Vai ledusskapī, kā uzmundrinoši ieteica kolēģe. Bet par sliktāko variantu pat domāt negribas.
//pažēloju beņķi, atprasijos no darba un aizbraucu mājās meklēt atslēgas, iztēlē zīmējot ainas, citu par citu baisākas. Atslēgu, protams, atradu. Tagad esmu mazliet nikna, mazliet atvieglota un mazliet vainīga (nu, bet darbs taču nenobankrotēs pa manu prombūtnes laiku)?
Mīļie draugi,
ja kādam ir bijusi pieredze ar lielisku zobu higiēnistu, labprāt par to uzzinātu. Mana ticība speciālistam, kas man zobus skrāpēja pirms pusgada, nav nekāda lielā.
Nupat kaķa kastē atradu grāmatu "24 stundas cilvēka ķermenī".
//Īstenībā viss ir loģiski - man arī padsmitnieka gados patika tualetē palasīt.
Ja par baniem, tad par baniem. Visvairāk mani mulsina apgalvojums, nē, pat ne apgalvojums, bet pārliecība, ka bani tiek likti, lai kādu sodītu. WTF? Negribētu gan es pazīt tik egocentrisku personu, kas sarunas ar sevi uzskata par lielāko balvu pasaulē, un šo sarunu ierobežošanu - par sodu, briesmīgu un efektīvu.
Ja es kādam lieku banu, tad es to daru ne jau tāpēc, lai atriebtos (vēl viena plānprātīga ideja no šīs pašas sērijas. Iztēlojieties kādu, kas sēž, dēmoniski ķiķinādams garajā, baltajā bārdā, apkārt lido melni sikspārņi, šķiļas nelieli zibeņi, savelkas tumši violeti mākoņi kā no van Goga gleznas - he, he, he, tagad gan es tev atriebšos, tu ar mani vairs nevarēsi sarakstīties, ha-ha-ha!!! Iedomājāties? Kaut kas sirreāls.), šausmīgi ienīstu (tikpat labi var uzskatīt, ka es šausmīgi ienīstu biezpienmaizes, jo esmu tās izbanojusi no savas ēdienkartes), ne jau tāpēc, lai kādu pāraudzinātu vai mācītu. Es vispār jau sen nevienu neaudzinu, ja man par to nemaksā. Un pat tos pašus, par kuriem man maksā, es lāga nevaru izaudzināt, kas liek nopietni apšaubīt pāraudzināšanas iespēju kā tādu. Es to daru tādēļ, lai pasargātu sevi. Tieši tik egocentriski, un ne citādāk.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |